Ja darbinieks tiek atbrīvots no darba, jāizvēlas vēstures notikums “Atbrīvots.... (ar kodu)”, ja darbinieks tiek atbrīvots no otra (papildu) amata – jāizvēlas vēstures notikums “Atbrīvots no amata”.

Ja darbinieks tiek atbrīvots no darba un viņam ir vairāki amati, tad amatam, kuram tiks norādīts vēstures notikums “Atbrīvots.... (ar kodu)”,  tiks sagatavota atskaite “Ziņas par darba ņēmējiem”, savukārt, lai norādītu atbrīvošanu ar kodu, pārējiem amatiem jāievada atbrīvošanas notikums bez koda.

Atbrīvošanas datums

Personālā ir notikums “Atbrīvots no darba… Datums No” –  datums no kura darbinieks jau vairs uzņēmumā nestrādā.

Darba likuma 6.pants."Termiņu aprēķināšana" nosaka, ka:

"(1) Termiņš sākas datumā vai tā notikuma iestāšanās dienā, kas nosaka šā termiņa sākumu."  –> Pieņemts darbā NO 6.janvāra – 6.janvāris ir pirmā darba diena. Atbrīvots no darba NO 21.jūlija – 21.jūlijs vairs nav darba diena.

Tabelē 21.jūlijs atzīmēts kā "Nestrādā"

 

Darba likuma 6.pants."Termiņu aprēķināšana" nosaka, ka:

"(6) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā"  –> Ja darba attiecības pārtrauktas 21.jūlijā un 21.jūlijs ir pēdējā darba diena, tad modālajā logā jāieliek pazīme, ka 21.jūlijs ir pēdējā darba diena

Tabelē 21.jūlijs atzīmēts kā "Darbadiena"

 

Ja rīkojumā ir teikts, ka darba attiecības ir LĪDZ 21.jūlijam, tad tas ir termiņš LĪDZ (darba attiecības līdz 21.jūlijam ieskaitot). Ja ir teikts “atbrīvot no darba NO 21.jūlija”, tad tas ir termiņš NO un 21.jūlijs vairs nav darba diena.

Lai izvairītos no nepareizas notikuma interpretācijas, jābūt pareizi izveidotai teikuma uzbūvei un noformulētam atbrīvošanas notikumam: Vai nu nosaka rīkojumā LĪDZ kuram datumam ieskaitot jāstrādā vai arī NO KURA datuma vairs nav jāstrādā.